Šis ir stāsts par pēcgaršu, pamostoties nākamajā dienā pēc kāda varena pasākuma - Pirmā Labdarības bazāra Berga bazārā.
Fonā kādu padsmito reizi skan šī kompozīcija. Lai gan gulēt iets 5:20, pamostoties 9:50, mēģinājums pagulēt vēl nav realizējams - emocijas sāk atgriezties. Adrenalīns atkāpjas.
Ir uzsnidzis pirmais sniegs. Maza rīta asara. Un nu jau vairs nav skaidrs, kādus vārdus lietot, ko teikt, lai spētu aprakstīt vakardienu: cilvēkus - viņu ieguldīto darbu, laiku, emocijas.... kā pateikties?
Prieks par paveikto. Dienas laikā tika savākti nepilni 2000Ls. Bet kaut kā nauda nav tas, par ko gribas šodien domāt. Šodien gribas domāt par fantastiskiem cilvēkiem, par pleca sajūtu, par uzmundrinājumiem un stresiņiem, par stāvokli tuvu asarām, par laimes emocijām, un...
....neizpratni... nu nav skaidrs....
ir TIK sasodīti daudz jauku, atsaucīgu un LIELU cilvēku starp mums. Katrs īpašs un katrs savā veidā gatavs palīdzēt. Vai nu LIELO projekts ir sakoncentrējis tik daudz labuma (ar to domājot labus cilvēkus) ap sevi - vai vienkārši šajā valstī kaut kas nav pareizi. Nav skaidrs tas pesimisms un negācijas, kas dominē visapkārt - ja sastopoties pareizajiem cilvēkiem - uzskatāmi redzams, ka iespējams mainīt, mainīties un paveikt LIELAS lietas.
... kaut kā skaisti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru